Var, bet imports nozīmē atkarību no kaimiņu tirgiem un cenu svārstībām tajos. Latvija daļu patērētās elektroenerģijas joprojām iepērk, un pēc Baltijas atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla vietējai ražošanai ir arī drošības nozīme. Vējš Latvijā visstiprāk pūš rudenī un ziemā – tieši tad, kad patēriņš ir lielākais un saules paneļi ražo vismazāk, tāpēc vēja parki lieliski papildina Latvijas enerģētikas portfeli – hidroelektrostacijas un saules parku saražoto apjomu.

Mūsdienu turbīnas projektētas vismaz 30 gadu darba mūžam, un, veicot regulāras apkopes, to ir iespējams pagarināt. Enerģiju, kas patērēta turbīnas izgatavošanā, uzstādīšanā un nojaukšanā, tā atgūst aptuveni pirmo 6 mēnešu laikā, savukārt pārējā darbības ciklā vēja ģeneratori turpina nest pienesumu enerģijas ražošanā. Turbīnas dzīves cikla beigās lielāko daļu turbīnas materiālu var pārstrādāt.

Vēja parkus būvē tur, kur ir pietiekams vējš un iespēja pieslēgties tīklam. Lodē abi nosacījumi sakrīt: vēja mērījumi ar lidaru no 2023. gada marta līdz 2024. gada aprīlim apstiprināja pietiekamu vēja resursu, līdzenā lauksaimniecības ainava ļauj turbīnas izvietot atstatus no viensētām, un tuvumā ir Latvijas-Igaunijas 330 kV starpsavienojums – saražoto elektroenerģiju var nodot tīklā bez būtiskas maģistrālo elektrotīklu pārbūves.

Ceļu un vēja turbīnu pamatu izbūvei nepieciešamie būvmateriāli tiks piegādāti no Latvijas un Igaunijas karjeriem. Turbīnas tiks nogādātas no Paldisku ostas, transportējot tās caur Igauniju. Latvijas teritorijā materiālu piegādes notiks pa valsts vietējiem autoceļiem V176 un V177. Transportēšanas maršruti ir saskaņoti ar VSIA „Latvijas Valsts ceļi”. Parka teritorijā tiek izbūvēti jauni pievedceļi un turbīnu montāžas laukumi. Kur vien iespējams, tiek izmantots un pastiprināts esošais ceļu tīkls. Būvdarbu veicējs ir atbildīgs par būvniecības laikā izmantoto ceļu uzturēšanu. Pēc darbu pabeigšanas ceļi tiks atjaunoti stāvoklī, kas nav sliktāks par sākotnējo.

Materiālu piegādes tiks veiktas tikai darbdienās no plkst. 8.00 līdz 19.00. Naktīs, brīvdienās un svētku dienās izejmateriālu kravas netiks pārvadātas. Vienīgais izņēmums būs turbīnu lielgabarīta kravas 2027. gada vasarā, kas drošības dēļ pārvietojas naktīs – par tām paziņosim iepriekš.

Turbīnas modelis ir Vestas V162-6.5 MW (EnVentus platforma): masta augstums – 166 m, rotora diametrs – 162 m, kopējais augstums līdz vertikāli pacelta spārna augstākajam punktam – aptuveni 247 m.

Parka iekšējo tīklu veido 33 kV apakšzemes kabeļi – gaisvadu līnijas starp turbīnām netiks izmantotas. Pieslēgumam tiek būvēta jauna 330 kV apakšstacija “Ipiķi” tieši pie esošā Latvijas–Igaunijas starpsavienojuma, tāpēc jaunas pārvades līnijas nav nepieciešamas.

Ņemot vērā, ka šis ir pārrobežu projekts, kas atrodas tiešā Latvijas un Igaunijas robežas tuvumā, vēlamies uzsvērt, ka uzņēmums vienlīdz atbildīgi un godīgi izturās pret abpus robežai dzīvojošajiem. Tomēr, svarīgi uzsvērt, atlīdzības kārtība katrā valstī ir atšķirīga, īpaši tajā daļā, kas attiecināma uz kompensācijas maksājumu pašvaldības budžetā – Latvijas regulējums paredz šādu maksājumu, kamēr Igaunijas normatīvi to neparedz.

Latvijas pusē dzīvojošiem: Ja jūsu mājoklis atrodas 2 km rādiusā no turbīnām – jā. Saskaņā ar 2024. gada 27. augusta MK noteikumiem Nr. 577 vēja parks maksās vietējai kopienai 2 500 EUR par katru uzstādīto megavatu gadā, kas kopumā ir aptuveni 292 500 EUR ik gadu; līdz 50 % no šīs summas saņems mājsaimniecības – katrs maksājums variē no viena līdz trīs minimālajām mēnešalgām gadā; pārējais nonāks pašvaldības budžetā. Noteikumos paredzēts izņēmums – ja jūs jau saņemat nomas maksu par savā īpašumā atrodošos vēja turbīnu, papildu atbalsta maksājums jums nav paredzēts. Pieteikšanās kārtību maksājumiem, ko varēs saņemt līdz ar vēja parka nodošanu ekspluatācijā, mēs publicēsim, tiklīdz pašvaldība to apstiprinās.

Kompensācijas piešķiršana Igaunijā dzīvojošiem iedzīvotājiem, kas mīt tiešā Latvijas vēja parka tuvumā nav likuma prasība, bet ir uznēmuma brīvprātīgs solis godīgas attieksmes nodrošināšanai pret visiem apkārtnē dzīvojošajiem.

Jūsu elektrības rēķina apmēru nosaka biržas cena un jūsu līgums ar elektroenerģijas tirgotāju, ne parka atrašanās kaimiņos. Vēja parki samazina biržas cenu tirgū palielinot kopējo saražoto elektroenerģijas apjomu, kas samazina enerģijas vidējo cenu. Tomēr tiešākās izmaiņas, ko sajutīs apkārtējie iedzīvotāji būs individuālie un kopienai paredzētie maksājumi no vēja parka darbības.

Galvenais mūsdienu turbīnu trokšņa avots ir spārnu aerodinamiskais troksnis; mehāniskais troksnis dzirdams tikai turbīnas tiešā tuvumā. Pieredze un mērījumi citos parkos rāda, ka normatīvās robežvērtības pārsniedzošs troksnis pat piesardzīgākajos aprēķinos nesniedzas tālāk par aptuveni 400-700 m no turbīnas. Jāņem vērā: jo stiprāks vējš, jo skaļāka ir pati apkārtne – koku šalkoņa no ~8-10 m/s vēja lielā mērā pārklāj turbīnu radīto skaņu.

Pirms būvniecības troksni modelē ar starptautiski atzītu metodiku (ISO 9613-2); modelis apzināti rēķina nelabvēlīgāko situāciju – it kā vējš vienlaikus pūstu no turbīnas uz katru māju, tāpēc reālais troksnis parasti ir zemāks par modelēto. Mūsu apņemšanās ir pēc parka nodošanas ekspluatācijā veikt trokšņa mērījumus pie tuvākajām dzīvojamām ēkām un viensētām, un darīt toz zināmus uzraugošajām iestādēm.

Līdzšinējie zinātniskie pētījumi neliecina, ka turbīnu radītais troksnis, infraskaņa, ēnu mirgošana vai elektromagnētiskais lauks normatīvos attālumos kaitētu veselībai. Infraskaņu rada gan daba (vējš, jūra), gan tehnika (transports); mērījumi vēja parkos, tostarp apjomīgs Somijas valsts pētījums (publicēts 2020. gadā), turbīnu infraskaņu konstatē fona līmenī – zem cilvēka uztveres sliekšņa – un nesaista to ar ietekmi uz veselību.

Skaidrā laikā rotējošie spārni var mest kustīgu ēnu, kad saule, turbīna un vērotājs ir uz vienas līnijas – visbiežāk rīta un vakara stundās. Mūsu platuma grādos ēna nekad nekrīt uz dienvidiem no vēja elektrostacijas. Ēnu mirgošana ir precīzi aprēķināma jau plānošanas stadijā, un praksē tā nerada manāmu traucējumu tālāk par ~10 rotora diametriem, kas Lodes gadījumā (rotors 162 m) nepārsniedz 1,6 km attālumu no turbīnas. Ja aprēķins uzrāda normatīvu pārsniegumu pie kādas no dzīvojamajām mājām, šo vēja elektrostaciju uz laiku apturēs vēja parka automātiskās vadības sistēma.

Latvijas klimatiskajos apstākļos ziemas periodā ir iespējama vēja turbīnas spārnu apledošana.Vēja turbīnas ir aprīkotas ar ledus detektoriem, kas apledojuma gadījumā tās aptur. Vēja elektrostaciju pēc tam atkal iedarbina apkopes komanda, un tās darbība atsākas tikai pēc ledus notīrīšanas. Ledus krišanas risks pastāv galvenokārt tiešā turbīnas tuvumā, kur šādos laika apstākļos aicinām neuzturēties. Apmeklētāju ievērībai pie laukumiem tiks uzstādītas brīdinājuma zīmes.

Aizdegšanās risks pastāv jebkurai tehnikai, taču tas ir neliels. Turbīnas ārējās konstrukcijas veidotas no tērauda, iekārtas visu diennakti uzrauga automātika, kas agrīni konstatē novirzes to darbībā, un servisa ceļi nodrošina piekļuvi jebkurai vietai parkā. Vēja elektrostacijas gondolas ir aprīkotas ar automātiskās ugunsdzēšanas sistēmām, kas strauji atbrīvo inertas gāzes, šādi izspiežot no tās skābekli, kas nepieciešams degšanai. BESS konteineriem ir autonoma uzraudzības un ugunsdzēsības sistēma, un tie atrodas norobežotā laukumā atstatus no apbūves. Rīcības plāns avārijas gadījumiem ir sagatavots un saskaņots ar VUGD.

Pētījumi nesniedz viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu un īpašuma vērtība dažādu projektu tuvumā ir ietekmēta loti atšķirīgi.
Ministru kabineta noteiktie maksājumi tuvējām mājsaimniecībām īpašumu vēja parka tuvumā padara finansiāli izdevīgu, kamēr ikgādējais mērķa maksājums pašvaldības budžetā, kam jātiek investētam vietējās apkaimes labiekārtošanā un attīstībā var būtiski uzlabot līdzšinējis apstākļus apkaimē – līdz ar to atstāt pozitīvu ietekmi uz īpašuma vērtību.

Demontāža ir parka īpašnieka pienākums, un tās izmaksas tiek plānotas jau darbības laikā. Lielākā daļa no demontētās turbīnas – tornis, ģenerators, pārnesumu kārba, pamati – nonāk pārstrādē. Arī spārniem, kas vēsturiski bija grūtāk pārstrādājami, ražotāji (tostarp Vestas) ir ieviesuši tehnoloģijas kompozītmateriālu sadalīšanai atkārtotai izmantošanai. 2026. gada vasarā Utilitas Wind apsaimniekotajā vēja parkā Grobiņa tika demontēta un pilnībā pārstrādāta vēja turbīna, kas liecina, ka pārstrāde ir iespējama arī Latvijā.

Jebkurā brīdī – caur ziņojumu formu, e-pastu vai telefona zvanu projekta vadītājam. Katru ziņojumu mēs reģistrējam un atbildi sniedzam 2 darba dienu laikā.

Ziņojiet projekta komandai vai būvniekam. Katrs ziņojums tiek reģistrēts, apstiprinājumu saņemsiet 24 stundu laikā un atbildi pēc būtības – 2 darba dienu laikā. Ārkārtas situācijā zvaniet 112 un pēc tam projekta vadītājam.